Lasīšanas laiks:2 Minūte, 48 Sekunde
Latviešu tauta ir radoša, un Latvijas kultūras dzīve ir ļoti piesātināta visu gadu. Latvieši ar prieku muzicē, dzied un dejo, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Latvijā labi apmeklēti ir gan teātri, gan dažāda stila un formāta mūzikas pasākumi, arī mākslas izstādes un muzeji. Apmeklējot dažādus pasākumus, Latvijas iedzīvotāji stiprina savu piederības sajūtu Latvijai, kļūst dvēseliski bagātāki. Iecienīta kultūras, izklaides vai sporta pasākuma apmeklējums rada lepnumu par mūsu uzkrātajām un izkoptajām vērtībām.
No daudzajām kultūras dzīves parādībām izceļot tikai dažas, mēs nonākam zināmās grūtībās, jo daudzi notikumi savā starpā ir gandrīz nesalīdzināmi. Kas vienam ir mūža sapnis, citam neraisa nekādu interesi. No otras puses – izlasot kāda veidotu noteikti apmeklējamo pasākumu sarakstu, rodas viela pārdomām un jaunas idejas tuvākai vai tālākai nākotnei.
Cēsu mākslas festivāls notiek jūlijā vairāku nedēļu garumā. Tā ietvaros parasti ir iespējams apmeklēt pat vairākas mākslas izstādes un mūzikas koncertus, kā arī teātra izrādes un filmas. Festivāla apmeklētāji pasākumus var baudīt dažādās pilsētas vietās – gan vecajā alus brūzī un Cēsu pils klētī, gan Izstāžu zālē un daudzfunkcionālajā Cēsu kultūras centrā.
Festivāls gadu gaitā ir kļuvis par kultūras notikumu ar augstiem mākslinieciskiem kritērijiem un ieguvis plašas publikas simpātijas. Šis festivāls ar savu pastāvēšanu skaidri pierāda kvalitatīvas kultūrtelpas nepieciešamību Latvijas reģionos.
Latvijas kultūras kanonā iekļautā teātra izrāde “Spēlē, spēlmani!“ tika iestudēta Jaunatnes teātrī jau 1972. gadā. Tā ir Pētera Pētersona izcilākā dzejas izrāde, kas iedarbības ziņā tiek salīdzināta ar dievkalpojumu, un daudzi skatītāji šo izrādi skatījās atkārtoti. “Spēlē, spēlmani!” izrādē bija izmantota
A.Čaka dzejas un stāstu fragmenti, tostarp arī no padomju gados aizliegtā poēmas “Mūžības skartie”. Ar iestudējumu “Spēlē, spēlmani!” sākās A.Čaka reabilitācijas process, jo padomju vara viņu bija ierindojusi neuzticamu un nevēlamu personu sarakstā.
Komponista un pianista Raimonda Paula koncerti Latvijas tautu sajūsmina un iedvesmo jau vairāk kā pusgadsimtu. Visvairāk no viņa radošā devuma mēs zinām tā dēvētās estrādes dziesmas. Taču daudzas no šobrīd populārajām dziesmām ir tikušas rakstītas kinofilmām un teātra izrādēm.
Neviens neprot izskaidrot, kādēļ R.Paula mūzika ir tik suģestējoša, taču pie izdevības klausās vai skatās viņa priekšnesumus. Ja tās ir dziesmas, tajās mēs atrodam gan labāko jaunlaiku dzeju, gan arī atzītākos dzejas klasiķus. Ja tas ir džezs, tur atrodam unikālu virtuozitāti un smalkumu.
R.Pauls vienmēr ir pratis piemeklēt atbilstošāko repertuāru jaunatklātiem un zināmiem solistiem, tādējādi izceļot gan viņu talantus, gan pilnīgāk atklājot dziesmas dvēseli.
Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir pasākums, kur sapņo nokļūt praktiski ikviens latvietis. Šie svētki līdz dvēseles pašiem pamatiem aizkustina un sajūsmina gan skatītājus, gan pašus dalībniekus. Svētku koncertos dalībnieku un skatītāju rindās ir desmitiem tūkstoši cilvēku, kas elpo vienā elpā un domā vienu domu.
Šie svētki ir notikuši jau 26 reizes un ar nepacietību tiek gaidīti atkal. Dziesmu svētkos piedalās koru un deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī no daudzām pasaules valstīm, kur izveidojusies latviešu diaspora. Tiek izdziedātas skanīgākās, varenākās koru dziesmas un izdejotas visskaistākās tautas dejas.
Kā jau minējām, Latvijas kultūras dzīve ir notikumiem bagāta, un visos Latvijas reģionos notiek visdažādākā rakstura koncerti, gleznu izstādes, teātra izrādes un izklaides pasākumi. Visvairāk iespēju gūt dvēselisku baudījumu ir vasaras periodā.
Piemēram, augusta nedēļā, kad tiek rīkotas arī Mājas kafejnīcu dienas, dažviet notiek arī romantiski simfoniskās mūzikas koncerti. Ļoti īpašu gaisotni var izbaudīt operas koncertos Ēdoles pilī, kas pieejama arī apmeklētājiem un ir apdzīvota. Savukārt, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Ventspilī piedāvā vasaras festivālu “LNSO vasarnīca”. Ar šo pasākumu tiek īstenota iecere simfonisko mūziku nogādāt tuvāk reģionālo koncertzāļu klausītājiem.
0
0